Ncav kom tau lub sijhawm

(Bible Study)

Mathais 25: 14-30

 

Zaj chiv: Lub 7 hli ntuj tim 19, 2007, ib tug txiv tsev uas lub neej tawg tag lawm hu xovtooj rau kuv thiab hais tias, “Xibfwb ua cas kuv lub neej no yua phem ua luaj li. Kuv tsis xav ua neej nyob lawm. Hais rau koj paub tias, kuv yuav khiav rov mus rau California, thaum kuv mus txog lawm, kuv yuav ua tej yam phem phem kom luag muab kuv tua es cia lub npe nyob rau hauv ntaub ntawv qhia ib tsoom txiv tsev paub tias lub neej no tsis muaj nuj nqis dabtsis lawm. Yeej tsis muaj leej twg hlub kuv li lawm.”

Yog kawg, yog tias koj tsis muaj Vajtswv, koj tsis paub txoj kev hlub uas Vajtswv tsim koj muaj txhij muaj txhua zoo ib yam li lwm tus neeg, ces koj yeej pom hais tias lub neej no tsis tseem ceeb thiab lub sijhawm uas Vajtswv pub koj los ua neej nyob no yuav tsis muaj nqis rau koj tiag. Tus neeg uas cia siab rau ntiaj teb thiab cia siab rau neeg, tus ntawd yeej yuav plam tag txhua yam rau qhov ib hnub twg neeg yuav khiav tas thiab muab nws tso tseg. Yug los ua neeg nyob ntiaj teb no, tsuas yog tus uas paub Vajtswv txoj kev hlub xwb, nws thiaj li zoo siab ua nws lub neej, tsis hais tau zoo los txomnyem nws siv lub sijhawm nyob no kom muaj nqe rau nws thiab tseemceeb rau Vajtswv pub rau yus los nyob (2.Kaulithaus 11:26-27).

 

Cia peb sibcog kawm Vajtswv txoj lus Mathais 25:14-30, peb thiaj li yuav paub teev peb lub sijhawm ua neej nyob no kom muaj nuj nqes thiab tseem-ceeb. Zaj no hais txog 3 tug tubqhe uas tus Tswv muab sijhawm rau lawv thiab muab nyiaj faib rau lawv 3 leeg kom coj mus ua luam. Thaum tus Tswv rov los txog, nws los nug saib leej twg siv tej nyiaj txiag thiab lub sijhawm ua tau yam twg tseem-ceeb. Zaj no txhais li cas rau koj thiab koj nkag siab li cas? (Thaum peb kawm no cia kuv muab faib ua 2 feem rau pev xav thiab kawm kom nkag siab).

 

1.      TXAWJ SIV LUB SIJHAWM KOM TSEEM-CEEB (Mt. 25:19)

 

Thaum Chivkeeb Vajtswv tsim tau Adas thiab Evas, Vajtswv xav tias nkawd yuav nyob mus tsis paub tuag, tom qab nkawd tsis mloog Vajtswv lus, Vajtswv thiaj foom tias nkawd yuav ploj yuav tuaj rov mus ua av (Gen. 3:19), tiamsis txheej ntawd nyob ntev txog 900 tawm xyoo (Gen.5:4-8), Vajtswv thiaj rov txiav lub sijhawm dua los ntxiv tias neeg txojsia tsuas nyob 120 xyoo lawm xwb (Chivkeeb 6:3). Tiamsis tsis yog txhua tus yuav tsum ua neej nyob kom txog 120 xyoo, vim yeem nyob ntev yeem ua kev txhaum ntau, yog li neeg txojsia thiaj los nyob raws li Vajtswv pom zoo lawm xwb. Qee leej los nyob ib teev, ib hnub, ib xyoo thiab qee leej los nyob ntev txog 120 xyoo. Lub sijhawm Vajtswv pub rau koj los nyob no koj yuav tau teev siv kom tsimnyog thiab tseem-ceeb, yog tsis li ntawd nyob tsam koj xuam lub sijhawm povtseg.

 

Mathais 25:14-30 – Thaum tus Tswv yuav mus rau lwm lub tebchaws ntev, nws muab nyiaj los faib rau nws 3 tug tubqhe: Ib tug tau 50 choj, ib tug tau 20 choj thiab ib tug tau 10 choj (14-17). Tus Tswv nyiaj muab sijhawm ntev rau 3 tug tubqhe coj cov nyiaj mus ua luam kom tsam ntxiv. Yog peb nyeem nqe 19, hais tias, “tom qab ntawd ntev loo tus Tswv mam li rov qab los.

 

Tus Tswv nyiaj yog leej twg? (Vajtswv)

Cov tubqhe yog leej twg? (Cov ntseeg, yog koj yog kuv)

Cov nyiaj yog yam dabtsis tiag? (Vajtswv tes haujlwm uas nws muab cob rau peb ua kom mus coj neeg los ntseeg).

 

Yog li koj/kuv yuav tau los zaum thiab teev lub sijhawm kom meej saib lub sijhawm uas tus Tswv tseem tsis tau los no peb yuav ua haujlwm li cas thiaj li siv lub sijahwm no kom tseem-ceeb. Cia peb tig los xyuas saib ib xyoo muaj sijhawm npaum li cas:

 

1.      Ib xyoo muaj 365 hnub

2.      Ib xyoo muaj 52 limtiam

3.      Ib limtiam muaj 7 hnub

4.      Ib hnub muaj 24 teev

 

Teev sijhawm: Ib hnub twg muaj 24 teev, peb siv 8 teev mus ua haujlwm nrhiav noj nrhiav haus rau lub cuab lub yig; 8 teev los so, pw thiab nyob. Tshuav 8 teev peb yuav siv ua yam twg? Cia muab 4 teev kho vaj kho tsev, xyuas neej xyuas tsav, ua li 4 teev ned yuav siv ua yam twg? Koj los xav tas, thov Vajtswv pab koj thiab koj li cog lus rau Vajtswv hais tias koj yuav muab 10% ntawm 24 teev (2:30 minutes) mus ua Vajstwv haujlwm. Ntau leej xav hais tias hnub so (Sunday) ces yog hnub muab rau Vajtswv lawm ces muab xam twb ua haujlwm ib limtiam 2:00 teev lawm. Qhov tseeb tiag hnub Sunday tsis yog hnub peb siv ua haujlwm rau Vajtswv, tiamsis yog hnub peb mus pe-hawm Vajtswv xwb. Yog li peb yuav tau nco ntsoov hais tias 5 hnub (Monday-Friday) uas peb faib lub sijhawm ntawd yuav tsum muab kom tau ib hnub twg 2 teev cia ua Vajtswv haujlwm. Yog limtiam twg peb tsis ua ib yam rau Vajtswv li, peb tshuav Vajtswv nqis 5X2.30 = 11:00 teev yuav tsum tau them. Yog koj tsis ua haujlwm rau Vajstwv txog 3 lub hlis, koj tshuav Vajtswv nqis 132:00 teev. Vajtswv tes dejnum uas koj yuav tsum siv sijhawm ua yog yam twg? (Koj thov Vajtswv, xav saib koj paub ua yam twg, koj mus nrog Xibfwb thiab cov coj pawg ntseeg tham):

 

  1. Koj nyeem Vajtswv txojlus ib hnub 30 minutes (.30X5= 2:50)
  2. Thov Vajtswv pab koj pawg ntseeg 30 minutes (.30X5= 2:50)
  3. Mus koom Wednesday Bible study and prayer 2 teev (2:00 )
  4. Npaj Vajtswv txoj lus mus qhia Sunday School 1:00 teev
  5. Mus xyuas ib yim neeg hauv koj zos tham txog Vajtswv zaj 1:00 teev
  6. Mus pab pawg ntseeg kho tsev, txiav nyom tu church 1:00 teev

Tag nrho koj ua Vajtswv haujlwm/limtiam yog:        9:00 teev lawm

 

Tshauv 2 teev koj yuav tsum nrhiaj haujlwm ua kom txaus 11:00 teev.

 

Tus Tswv muab nyiaj rau ib tug tubqhe 50 choj, ib tug 20 choj thiab ib tug 10 choj. Tus Tswv muab sijhawm sibnpaug zos rau lawv coj mus ntxeev lagluam. Tus uas tau 50 choj coj mus ua luam tsam 50 choj ntxiv, tus tau 20 choj, coj mus ua luam tsam 20 choj ntxiv, tiamsis tus uas tau 10 choj ciali coj cov nyiaj mus faus av tseg cia. Nqe 24-25 hais tias, thaum tus Tswv cov nyiaj los txog, nws coj 10 choj rov mus rau tus Tswv thiab hais tias, “Yawg hlob, kuv yeej paub tias koj yog tus siab tawv, koj ib txwm hlais thiab sau tej uas koj tsis tau cog, kuv ntshai koj kuvt thiaj coj 10 choj nyiaj mus faus tseg cia. Koj saib, kuv nqa koj cov nyiaj rov tuaj rau koj ntawm no.”

 

Kuv nug koj hais tias, Vajtswv pub sijhawm rau 3 tug tubqhe sib npaug vim li cas muaj 2 tug twb coj cov nyiaj mus nqis peev ua luam thiab tsam ib npaug ntxiv lawm, tiamsis muaj ib tug uas tau 10 choj ho tsis muaj sijhawm coj mus ntxeev lagluam? Kuv nug koj hais tias koj yog tus poob nrog rau 3 tug tubqhe no pab twg? Koj yeej yuav nyob rau ntawm lawv 3 tug no ib tug xwb. Muaj ib hnub twg Tswv Yexus rov qab los, tej zaum koj yuav nqa koj 10 choj tuaj thiab hais ib yam li tus tubqhe ruam ntawd hais thiab.

 

 

2.      TXOJ HAUJLWM TXI TXIV YOG HLUB COV NEEG TXHAUM (Mathais 25:26-28)

 

Ntau leej uas twb los ntseeg lawm tsis nkag siab hais tias Tswv Yexus hais txog 3 tug tubqhe uas tuaj nqa nyiaj ntawm tus Tswv coj mus ua luam, thaum tus Tswv rov los thiaj li yuav tau cov paj nrog lim yog txhais li cas.

Kev los ua Yexus tus thwjtim tsis yog los ntseeg kom yus dim ntawm dab xwb, tsis yog los ntseeg kom khiav tawm tsis mus ntuj txiag teb tsaus xwb, tsis yog  dhuav kev ua dab qhev lawm xwb, tiamsis tus ntseeg yuav tsum muaj li no (a) hloov ua lub neej tshiab; (b) coj tus yamntxwv li Yexus; (c) mus txi txiv thiab (d) npaj lub siab thiab tus ntsujplig mus nyob lawm ntuj Ceeb-tsheej, mus txais txojsia ntev dhawv ib txhis.

Mathais 25:26-28 Tus Tswv hais tias, niag neeg phem thiab tubnkeeg es, koj yeej paub lawm tias kuv ib txwm sau tej uas kuv tsis tau cog, yog li ua cas koj tsis nqa kuv cov nyiaj must so tom txhab nyiaj, thaum kuv rov qab los kuv yuav tau kuv cov nyiaj thiab tau pajlaum ntxiv.Nej ciali muab cov nyiaj ntawm nws coj mus ntxiv rau tus uas twb muaj ib puas choj lawm….

 

Vim li cast us Tswv cem tias niag neeg phem thiab tubnkeeg? Lo lus no txhais li cas tiag? Vim li cas tus Tswv nyiaj thiaj li cem tus tubnqe ntawd?

 

  1. Tus tubqne yeej tsis yog neeg ruam, thaum nws pom lwm tus tuaj txog, lawv coj cov nyiaj mus ua lagluam thiab tsam ib npaug ntxiv lawm, nws paub hais tias nws yuav poob ntsejmuag, nws txawm hais daws nws zaj (nqe 24) thiab liam tus Tswv nyiaj hais tias cov neeg nplua-nuj ib txwm muaj siab tawv, sau tej uas tsis yog nws cog los ua nws tug… Lo lus no yog lo lus uas nws hais tawmtsam tus tswv nyiaj kom tsis muaj lus yuav cem nws thaum pom hais tias nws coj 10 choj nyiaj mus faus av tseg thiab tsis tau pajluam hlo li.
  2. Lo lus uas tus tswv hais “niag neeg phem thiab tubnkeegtxhais li cas thiab vim li cast us tswv ho cem tus tubnqe? Rau qhov cov neeg tubnkeeg ncauj yeej ntev, nws xaiv lo lus mob mob lost as tus tswv kom tsis muaj lus thuam tau, tsis yog nws txawj xaiv los lus phem xwb, hauv nws lub siab nws yeej xub xav phem li ntawd lawm nws htiaj hais tawm tuaj. Lo lus “tubnkeegtxhais hais tias, tus tub nqe ntawd tubnkeeg tsis kam coj cov nyiaj mus ua luam lossis coj must so hauv txhab nyiaj, tiamsis nws coj mus faus tseg. Txhais meej hais tias tsis kam ua ib yam haujlwm twg rau tus Tswv nyiaj hlo li.

 

Ntaw leej ntseeg Vajtswv yeej muaj tus cwjpwm zoo ib yam lit us tubqhe no thiab, thaum lawv tau hnov Vajtswv txoj lus, txawm yog lawv tsuas paub me me xwb los lawv hajyam tsis kam coj mus qhia rau lwm tus hlo li. Lawv tseem txajmuag hais rau lwm tus tias lawv yog tus ntseeg, lawv  lub neej yeej tsis txawv tus tsis ntseeg, lawv tseem ua tau phem dua cov tsis ntseeg vim lawv xav tias dab rau txim tsis tau lawm thiab cov neeg zoo li no tseem yog cov phem dua cov tsis paub Vajtswv tibsi. Lawv yog tus tawmtsam Vajtswv ib yam li tus tubqhe uas tau 10 choj ntag, lawv tsis hwm Vajtswv thiab tsis quav ntsej txog cov neeg coob coob uas tabtom yuav poob mus rau ntuj txiag teb tsaus txhua hnub. Tej zaum koj twb tau txais Vajtswv txoj kev cawmdim tsis ntau los tsawg lawm, tiamsis koj yeej tsis coj mus qhia rau leej twg hlo li, tshaj qhov ntawd, koj twb ho tsis tuaj pe-hawm Vajtswv lawm thiab ces thaum Tswv Yexus rov qab los zaum ob,  koj yuav nqa koj 10 choj uas yog qhov koj tau txais tiamsis tsis muaj paj nrog lim rau qhov lub sijhawm Vajtswv muab rau koj  tau ntau xyoo los koj yeej tsis ua ib yam twg rau Vajtswv hlo li.

 

Xaus li no: 2Kaulithaus 9: 6 “Tus cog ntau yuav tau sau ntau, tus cog tsawg yuav tau sau tsawg.” Ntau leej uas ntseeg to-taub hais tias nqe no hais txog “cog qoob cog loo” qee leej to-taub tias yog hais txog “kev tso nyiaj los pab nyiaj” xa txojmoo zoo. Yog peb ua-zoo muab txhais kom meej, peb yuav pom meej tias peb yuav tsum siv zog ua Vajtswv haujlwm kom kawg nkaus lub zog mus pab cawm neeg ntiaj teb no kom dim ntawm dab thiab muaj feem mus rau ntuj Ceeb-tsheej mas Vajstwv htiaj xam hais tias peb zoo lit sob ntoo uas txi txiv, zoo lit us tub qoob tub loo uas siv zog cog qoo loo ntau ntau, thaum nws sau nws thiaj sau tau ntau.

Xyuas Mathais 25:30 “Ciali muab niag tubqhe tsis tsimtxiaj no pov rau hauv qhov tsausntuj nraud. Nws yuav quaj tom hniav qees.” Lo lus no txhais meej hais tias tus  ntseeg uas zoo lit us tub qhe ruam no yuav tsis tau nrog Vajtswv nyob, tiamsis nws twb raug pov rau hauv qhov tsau ntuj lawm. Txhais tau tias tus tub qhe uas tau 10 choj yog tus uas lam lees Vajtwv lub npe, tiamsis nws yeej tsis ntseeg thiab tsis ua ib yam twg rau Vajtswv. Hauv nws lub siab nws tsis hwm Vajtswv thiab ntawm nws lub ncauj nws tseem tawm tsam Vajtswv tibsi.

Vajtswv yeej tsis txib koj ua tej haujlwm uas koj tsis txawj ua, nws yuav tsis ciali muab rau koj 50 choj, tiamsis nws yuav ntsuas koj lub zog muab xwb. Txawm yog koj tau ntau choj los yog tau 10 choj xwb, koj ciali coj mus ua luam kom tsam ntxiv. Vajtswv yuav tsis siv koj mus ua txoj haujlwm uas koj tsis txawj ib zaug li. Yog li koj cia li thov Vajtswv saib Vajtswv txib koj ua yam twg thaum Tswv Yexus tseem tsis tau los no.

 

By Xf. Neejmais Vaj

July 2006.